Aigars Bikše
Tumšādainā tautumeita
2014

Skulptūra Tumšādainā tautumeita izstādē Mobilais muzejs. Nākamā sezona. Foto: Margarita Ogoļceva
Skulptūra Tumšādainā tautumeita izstādē Mobilais muzejs. Nākamā sezona. Foto: Margarita Ogoļceva Skulptūra Tumšādainā tautumeita Liepājā mākslas foruma Atklāj savu dzintaru ietvaros 2015. gadā. Foto: mākslinieka personīgais arhīvs

Tehnika/Medijs

Putuplasts, stikla šķiedra, emaljas krāsa, tērauda armējums


Konteksts

Sākotnēji skulptūra ar nosaukumu "Tumšādainā tautumeita" (arī “Tumšādainā Bārbija”) radīta kā instalācijas ”Pieminekļu kari” sastāvdaļa, kurš bija viena no Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas projektiem 2014. gadā. Vairāk nekā astoņu mēnešu garumā Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā – bijušā Ļeņina pieminekļa vietā – tika novietota instalācija, kuru veidoja podests ar četrām mainīgām skulptūrām, kas apspēlēja Latvijas teritorijā kādreiz valdošo lielvaru atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Pievēršoties Latvijas vēsturisko pārmaiņu fonam, kas ietekmējuši galvaspilsētas attīstību, likteni un kultūru, projekta iecere bija parādīt Rīgas multikulturālo daudzveidību. Katrs no pieminekļiem pievērsās vienai no četrām būtiskām kultūrām, kuras ietekmējušās Latvijas teritorijas vēsturi un latviskās identitātes aspektus; Poliju un kristietību simbolizēja dievmātes Marijas koka skulptūras kopija, Vāciju un nacionālismu – ķeizara Vilhelma I atveidojums, Krieviju un revolūciju – pēc Gustava Kluča skices veidots objekts, bet Zviedriju, atvērtību un multikulturālo sabiedrību – tumšādaina Bārbija zviedru tautastērpā. Zviedriju un ideju par atvērto, multikulturālo, globālo pasauli mākslinieks izvēlējās simbolizēt ar tumšādaino Bārbiju, kuras prototipu nejauši atradis interneta veikalā “Ebay”.

Izstādē “Mobilais muzejs. Nākamā sezona” eksponēts oriģinālais darbs.


Darbu apraksts


“Ar lelli Bārbiju gribam atklāt globālās kultūras un ekonomikas visuresošo klātbūtni, arī amerikāņu kultūras lielo spiedienu un intervenci. Katru dienu skatāmies televīzijā amerikāņu ražojumus, Holivudas filmas iekarojušas mūsu kinoekrānus… Zviedrija pēc Otrā pasaules kara bijusi atvērta valsts imigrantiem. Šajā atvērtībā zviedri redz lielus plusus un iespējas. Tumšādainā Bārbija ir kā stāsts arī par globālās sabiedrības attiecībām ar vietējām kultūras saknēm. Šie ārkārtīgi bieži vien paradoksālie savienojumi nav uzlūkojami melnbaltās krāsās tikai ar plusa vai mīnusa zīmi. Latvijā taču arī dzīvo tumšādainais puisis, afrolatvietis, kas dejo Dziesmu un deju svētkos.”

- Mākslinieks intervijā par “Tumšādaino Bārbiju”


Koncertzāles “Lielais dzintars” organizētā mākslas foruma “Atklāj savu dzintaru” pilsētvides projekta laikā 2015. gadā skulptūra “Tumšādainā tautumeita” ieguva jaunu formu un koncepciju. Skulptūra tika ietērpta latviskā tautastērpā, kā arī ieguva jaunu nosaukumu – “Libau–Halifax–Libau”. Skulptūra tika novietota zīmīgā vietā Liepājas pilsētvidē – Kūrmājas prospekta un Graudu ielas stūrī. Tur netālu atradusies “Krievijas–Austrumāzijas tvaikoņu sabiedrības” kantora ēka, kas nodarbojās ar migrantu pārvadāšanu, tostarp pa kuģa satiksmes līniju “Liepāja–Ņujorka–Halifaksa”. Atsaucoties uz skulptūras lokāciju, Liepājas pilsētvidē tika izveidota jauna koncepcija – no zviedru tautumeitas skulptūra kļuva par meiteni, vārdā Milda, kuras vecvectēvs Jānis Liepiņš 1906. gadā ar kuģi “Libau–Halifax” pametis Krievijas impēriju. Meklējot savas saknes, Milda pēc 109 gadiem atgriezusies Liepājā.

2016. gadā, sveicot Rīgas pilsētas viesus un iedzīvotājus Lieldienās, skulptūra tika novietota uz fonda “Mākslai vajag telpu” vasaras mājas jumta (Rīgā, Kalnciema ielā 36/38), turot rokās Lieldienu zaķa figūru.

2018. gadā skulptūra, papildināta ar sakņu un zaru pamatni, tika izstādīta starpdisciplinārajā izstādē “Cilme/Audums kā koncepcija un materiāls Latvijas identitātē” Rīgas mākslas telpā (kuratore Elīna Ģibiete), kas risinājās Latvijas valsts simtgades atcerei. Izstādē bija apkopoti mākslas darbi, kuri atspoguļo nacionālās identitātes tematiku caur tradīciju, paradumu, simbolu un sadzīves priekšmetu prizmu. Tematiski Aigara Bikšes skulptūra “Libau–Halifax–Libau” turpināja naratīvu par tumšādainās atviešu tautumeitas atgriešanos Latvijā pēc vairāk nekā 100 gadiem, ko viņas dzimta pavadījusi trimdā, pieskaroties būtiskai tēmai – Latvijas diasporai pasaulē un viņu piederībai savai zemei.


Par autoru

Aigars Bikše (1969) ir mākslinieks, kurš vislabāk pazīstams ar savām lielizmēra interaktīvajām skulptūrām un instalācijām publiskajā telpā, kurās tiek apvienotas dažādas vēsturiskas, sociokulturālas un politiskas atsauces, mākslas darbam rosinot sabiedrības reakciju. Ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (2000). Izstādēs piedalās kopš 1999. gada. Viņš bijis viens no Tēlniecības kvadrinnāļu “Rīga 2004”, “Rīga 2008” un “Rīga 2012” kuratoriem. Aigars Bikše ir arī Mākslas menedžmenta un informācijas centra (MMIC) vadītājs un dibinātājs. Šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijas profesors.

Izstāde "Mobilais muzejs. Nākamā sezona"

03.06.2021.-29.08.2021


Darba laiks:
Ceturtdienās un piektdienās 14:00-20:00;
sestdienās 12:00-20:00.

*Ieeja bez maksas


Adrese:
Bijusī tekstilrūpnīcas “Boļševicka”,
Ganību dambis 30

Projektu atbalsta