Ivars Drulle
Rūsas gleznojumi
2016

Rūsas gleznojumi izstādes Mobilais muzejs. Nākamā sezona ekspozīcijā. Foto: Margarita Ogoļceva
Rūsas gleznojumi izstādes Mobilais muzejs. Nākamā sezona ekspozīcijā. Foto: Margarita Ogoļceva Ivara Drulles personālizstāde Manai dzimtenei galerijā Alma, 2016./2017. gada mija. Foto: mākslinieka personīgais arhīvs Ivara Drulles personālizstāde Manai dzimtenei galerijā Alma, 2016./2017. gada mija. Foto: mākslinieka personīgais arhīvs Ivara Drulles personālizstāde Manai dzimtenei galerijā Alma, 2016./2017. gada mija. Foto: mākslinieka personīgais arhīvs Rūsas gleznojumu veidošanas process. Foto: mākslinieka personīgais arhīvs Ivara Drulles ekspozīcija Purvīša balvas izstādē 2017. gadā Latvijas Nacionālā mākslas muzejā. Foto: mākslinieka personīgais arhīvs

Tehnika/Medijs

Dzelzs, akrila sveķi, akvareļu papīrs, dzelzs pulveris, ķīmiskie reaktīvi


Konteksts

Pirmo reizi šie darbi izstādīti Ivara Drulles personālizstādē “Manai dzimtenei” galerijā “Alma” 2016./2017. gadu mijā. Izstāde pievērsās izmirstošajam Latvijas lauku ainavas portretam, atspoguļojot mākslinieka ikdienišķos novērojumus Vidzemes laukos. Mākslinieks, līdzīgi kā antropologs vai arhīvists, dokumentēja un apkopoja savu personīgo pieredzi, aplūkojot tuvākās apkārtnes ainavas un iedzīvotāju sadzīves pārmaiņas vairāku gadu griezumā. Līdzās objektīvi dokumentālai pamesto un sabrukušo Vidzemes lauku māju foto fiksācijai mākslinieks radīja vairākus objektus – nelielu skulpturālu kompozīciju, kinētisku konstrukciju un rūsas pārklātas lielizmēra dzelzs plāksnes –, kas subjektīvi un meditatīvi reflektēja par pārmaiņām Latvijas lauku ainavā.

Izstādē “Mobilais muzejs. Nākamā sezona” izstādītas restaurētas četras lielizmēra rūsas plāksnes.


Darbu apraksts

Apceļojot un dokumentējot pamestās lauku mājas Vidzemē, mākslinieks novēroja, ka zemē nospiedumus atstājuši sabrukušo ēku pamati. Pats mākslinieks lielformāta darbu konceptuālās aprises apraksta šādi: “Skatoties no attāluma, ainavā var redzēt tādas kā saliņas – aizaugušus ābeļdārzus, akas vietu un vientuļu skursteni vietā, kur kādreiz ir bijusi māja un saimniecība. Visapkārt uzarti lauki, bet vietām šo laukumu vienmērīgo ritmu pārtrauc pamesto saimniecību raupjā faktūra.” Lai veidotu lielizmēra objektus, mākslinieks pie māju drupām atbrīvoja zemes laukumu 2x2 metru lielumā. Sajaucot dzelzs pulveri ar akrila sveķiem, tika iegūta sacietējusi lielizmēra plāksne, atspoguļojot zemes virsmas negatīvu nospiedumu, kas, laikam ritot, turpina fiziski mainīties – rūsēt un mainīt krāsu. “Līdzīgi kā lauku saimniecība ir nospiedums ainavā, rūsas glezna ir tiešs zemes gabaliņa nospiedums.” Uz katras plāksnes attēloti ēku silueti, kuri apstrādāti ar rūsu, laika gaitā turpinot mainīt krāsu un pamazām saplūstot kopā ar kopējās virsmas plakni. Attēlotie ēku silueti reprezentē ideālo lauku māju proporcijas un izskata etalonu, kurus mākslinieks smēlies no garām ņirbošās ainavas savu ceļojumu laikā Vidzemē.

Autors intervijā min: “Man bija svarīgi parādīt, ka laiks rit un šie rūsas darbi mainās, jo tie ir pakļauti atmosfēras iedarbībai. Pēc gada tie izskatīsies citādi, jo process turpinās. Nevēlos portretēt traģēdiju kādam sabrukumam, tā ir normāla parādība. [..] Es drīzāk uz to skatos kā uz portretējumu manam laikam, manai vietai, tam, kur es atrodos. Savā ziņā tā ir mana dienasgrāmata.”

Mākslas kritiķe Santa Mičule par izstādi raksta: “Globālās ekonomikas un vietējās politiskās varas mehānismi laukus ir padarījuši par drupu ainavām, taču tas netraucē nacionālajām ideoloģijām “dzimtenes āres” pasniegt kā latviskās patības un dzīvesziņas vērtības, kurām ar reālo lauku ikdienu ir pavisam attāla saistība [..] Klasiskās latviešu lauku mājas, to ierastās proporcijas un mērogi māksliniekam un daudziem no mums izsaka arī latviskās estētikas kodu, ko izjūtam netveramā, gandrīz neapzinātā līmenī. “Manai dzimtenei” attēlo, kā politiski ekonomiskie apstākļi deformē šo vizuālo kodu. Deformācijas siluetu veidā ir iemūžinātas uz dzelzs plāksnēm, nedaudz atgādinot savdabīgus kapakmeņu gravējumus.”

Par šo izstādi Ivars Drulle tika iekļauts astoņu Purvīša balvas 2017. gada nominantu vidū. Šī izstāde bija apskatāma arī citās Latvijas pilsētās – Gulbenē (Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, 2017), Rēzeknē (Latgales vēstniecība “Gors”, 2018) un Valmierā (Valmieras muzejs, 2019).


Par autoru

Ivars Drulle (1975) ir tēlnieks, kas savā radošajā praksē bieži izmanto stāstījuma, skaņas, video un tekstuālus elementus. Ivars Drulle savos darbos bieži pievēršas refleksijai par neviennozīmīgām un publiski ne pārāk ērti apspriežamām sabiedrības norisēm, aplūkojot tās caur saskarsmes punktiem ar paša privāto dzīvi. Viņa darbi variē no nelielām figūriņu grupām līdz milzīgiem tēlniecības darbiem vai kompleksām objektu instalācijām, nereti pievēršoties cilvēka identitātes pētniecībai, kā avotu izmantojot drukāto presi, digitālo vidi vai personīgo pieredzi. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu tēlniecības nozarē, un ieguvis maģistra grādu vizuālajās mākslās Montanas universitātē (ASV).

Izstāde "Mobilais muzejs. Nākamā sezona"

03.06.2021.-29.08.2021


Darba laiks:
Ceturtdienās un piektdienās 14:00-20:00;
sestdienās 12:00-20:00.

*Ieeja bez maksas


Adrese:
Bijusī tekstilrūpnīcas “Boļševicka”,
Ganību dambis 30

Projektu atbalsta