Foto sērija tapa, mēģinājumu laikā aktieriem cenšoties atspoguļot romāna galvenos personāžus, kuri sarunājas bez vārdiem, izmantojot sirds valodu. Monika Pormale sērijas veidošanas procesu apraksta: “Procesa laikā radās iekšēja vajadzība izmēģināt sarunāšanos sirds valodā. Satiekot kādu pazīstamu cilvēku, apskāviens parasti ilgst vien pāris sekundes. Bet, ja apskāviens notiek ilgstošāk, tiek piedzīvots plašs emociju spektrs – sākumā izjūtot neērtumu, mulsumu, satraukumu, citreiz pat fizisku pretestību. Taču vienā mirklī salūst distancēšanās un cilvēku pārņem vispārēja cilvēkmīlestība.”

Fotogrāfijas tika uzņemtas vietās, kurās fiziska tuvība ir šķietami neiederīga – veikalā “Rimi”, peldbaseinā, bankas rindā, bibliotēkā, sadzīves tehnikas veikalā, baznīcā – Jaunā Rīgas teātra aktieriem apskaujoties ar pavisam nejauši sastaptiem cilvēkiem. Šīs fotogrāfijas atspoguļo cilvēka kopābūšanas mirkļa intimitāti: cilvēki sastinguši apskāvienā, runājot viens ar otru “sirds valodā”, atrodoties pilnīgā divvientulībā un klusumā.

2006. gadā Monika tika aicināta veidot lielizmēra foto instalāciju uz “Berliner Festspiele” fasādes Berlīnes festivāla “Spielzeit Europa” ietvaros. Šī foto sērija tika papildināta ar moto “Viss būs labi” (“Alles wird gut”), iesaistot anonīmus berlīniešus, kuri apskauj viens otru dažādās publiskās vietās. 2011. gadā šis projekts iekļauts arī projektā “Intersection: Intimacy and Spectacle” Prāgas Scenogrāfijas kvadrinnāles laikā, caurspīdīgās stikla vitrīnās aktieriem inscenējot apskāvienu – līdzīgi, kā tas notika arī Gladbekā un citviet. 2020. gadā Valmieras vasaras teātra festivāla laikā kādā ēkas skatlogā notika performance ar apskaušanos. Virs skatloga atradās nosaukums – “viss būs labi”. Šai performancei māksliniece atlasīja cilvēku pārus, kuri akcentē dažādas pandēmijas skartās cilvēku grupas – vecs cilvēks ar jaunu cilvēku, dēls ar tēvu, klasesbiedri, sportisti, mūziķi, Dziesmu un deju svētku dalībnieki. Māksliniece izceļ, ka šī performance ir sevišķi svarīga tieši pandēmijas kontekstā, jo apskāviens un fiziska tuvība ir kļuvusi par kaut ko ekskluzīvu un neiespējamu. Kā pati māksliniece apraksta darba transformāciju, “sākotnējo ideju par iekšējo sarunāšanos, izmantojot “sirds valodu”, nomainījusi fiziskā kontakta nepieciešamība. Šis laiks iezīmējis, ka mēs bez fiziska kontakta – rokasspiediena, apskāviena vai acu kontakta – nespējam iztikt.”

Izstādē “Mobilais muzejs. Nākamā sezona” oriģinālā fotogrāfiju sērija transformējusies pastkartēs, kuru katram apmeklētājam iespējams paņemt līdzi.

Monika Pormale (1974) ir māksliniece, kas strādā ar scenogrāfiju, instalāciju mākslu un fotogrāfiju. Kopš 1990. gadu beigām Monika Pormale, galvenokārt, strādā kā scenogrāfe un kostīmu māksliniece un viņas vārds ir labi pazīstams teātra skatītājiem gan Latvijā, gan citur Eiropā Monikas Pormales darbu spektrs variē no tīrām un konceptuāli skaidrām instalācijām līdz vēsturiski precīzām scenogrāfijām, kam raksturīga skrupuloza pieeja vissīkākajai detaļai, tonim un niansei, kopumā atklājot neizsīkstošu interese par neparasto cilvēku ikdienišķajā pieredzē un ticību humānismam. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas koledžas Tekstilmākslas nodaļu (1993), Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (1998).